=========================================================== S' A J A' S D I E N A' S =========================================================== Premjerministrs Andris S'k'e'le preses konference' pazin'ojis, ka gada laika' bu'tu ja'pien'em le'mums, kas l'autu bri'vi noteikt dzi'vokl'u i'res maksas ma'ja's, jo pas'reize'ja' i'res maksa esot pa'ra'k zema ("griesti" - 7.5 santi'mi par kvadra'tmetru), par ko nevarot ne uzture't un uzlabot e'kas, ne ari' veikt to remontu. Premjers ari' atzinis, ka s'a'ds le'mums "izraisi's'ot papildu smagumu iedzi'vota'jiem", un esot pat gatavs sagaidi't protesta akcijas, tome'r s'a'ds le'mums esot absolu'ti nepiecies'ams. "Laba'k to pien'emt man, lai na'kos'ajiem plitik'iem un valdi'bai bu'tu viegla'k stra'da't. Esmu gatavs pien'emt ari' nepopula'rus le'mumus," uzskata A.S'k'e'le. S'a'ds solis stimule'tu nekustama' i'pas'uma tirgu un hipoteka'ra's kredite's'anas atti'sti'bu, un ja tas izdotos, pe'c 1-2 gadiem Latvijas komercbankas ar pietiekamu ieinterese'ti'bu izskati's'ot iespe'ju kredite't ma'ju bu'vnieci'bu, remontu un izpirks'anu. Baltijas valsu konservati'vo partiju konference, kur Latviju pa'rsta've'ja "Te'vzemei un bri'vi'bai", LNNK un Kristi'go Demokra'tu savieni'ba, Igauniju - "Isamaaliit" un Zemnieku partija, bet Lietuvu - "Te'vzemes savieni'ba un kristi'gie dekomra'ti, un kas notika ar Konda'ra Adenauera fonda atbalstu, atzini'gi nove'rte'jusi pla'nu sa'kt veidot Baltijas demokra'tisko u'niju, kas bu'tu Baltijas valstu naciona'lkonservati'vo un kristi'gi demokra'tisko partiju sadarbi'bas forums. Nav pana'k'ta vienos'ana's, kad ties'i u'nija tiks izveidota. Konferences deklara'cija' atzi'ts, ka ties'i konservati'va's partijas spe'j garante't reformu nepa'traukti'bu, dinamismu un li'dzsvaroti'bu. Partiju pa'rsta'vji atzinus'i, ka nepiecies'ams pastiprina't Baltijas valstu sadarbi'bu daz'a'da's joma's. I'pas'i svari'gi bu'tu nodros'ina't, lai Eiropas Savieni'ba (ES) sa'ktu sarunas par iesta's'anos ES ar visa'm asocie'taja'm dali'bvalsti'm vienlaici'gi un uz li'dzve'rti'giem noteikumiem. ANO Atti'sti'bas programmas organize'taja' ombudsmen'u amata un cilve'ktiesi'bu aizsardzi'bas institu'ciju izveidei velti'taja' konference', kas norisina'ja's Molova', Latvijas Valsts cilve'ktiesi'bu birojs atzi'ts par paraugu cilve'ktiesi'bu aizsardzi'bas institu'ciju veidos'ana's pasaule'. Atzi'ts, ka Latvija ir viena no pirmaja'm pasaules valsti'm, kas i'stenojusi ANO 1993.gada Vi'nes konferences ieteikumus izstra'da't valsts cilve'ktiesi'bu aizsardzi'bas un veicina's'anas programmu un izveidot patsta'vi'gu institu'ciju cilve'ktiesi'bu aizsardzi'bai. Saeimas Prezidijs nole'mis pies'k'irt komande'jumu Saeimas deputa'tiem Jurim Vidin'am un Gundaram Valdmanim, lai vin'i no 14. li'dz 18.ju'nijam, atsaucoties uz Eiropas Dros'i'bas un sadarbi'bas organiza'cijas aicina'jumu, piedali'tos Krievijas Federa'cijas prezidenta ve'le's'anu nove'ros'ana'. Pasaules kra'jaizdevumu sabiedri'bas padome no 27. li'dz 31.maijam Ju'rmala' ri'ko starptautisku konferenci par kra'jaizdevu sabiedri'ba'm. Taja' tiks apspriesti kra'jaizdevumu sabiedri'bu atti'sti'bas veicina's'anas jauta'jumi, notiks diskusija par Eiropas Savieni'bas norma'm kredi'tiesta'z'u joma'. Konference' piedali'sies specia'listi no ASV, Kana'das, Jaunze'landes, Mak'edonijas, I'rijas, Polijas, Ruma'nijas, Ukrainas, Lietuvas un Latvijas. 26.maija' - viena' no lietaina'kaja'm s'i'pavasara diena'm - Bi'rin'u pagasta' pulce'ja's l'audis no tuva'kajiem pagastiem, lai Bi'rin'u pili' svine'tu Vasarsve'tkus. Pirmo reizi svini'bas notika ar ma'ci'ta'ju - Augstrozes luteriska's draudzes ma'ci'ta'ju I'vandu Ceijeri, kura iesve'ti'ja pils zvanu. Bi'rin'u ezera krasta' notika koncerts, kura' piedali'ja's pas'darbi'bas kopas no Limbaz'iem, Turaidas, Le'durgas, Vidriz'iem un je'kabpils. Kora mu'zika skane'ja ari' Bi'rin'u pili'. Stipra' lietus de'l' dal'a no iecere'ta' netika i'stenota. Latvijas laba'kos blakusva'g'u klases brauce'jus Kristeru Serg'i un Arti Rasmani beidzot vare'ja ve'rot ari' pas'ma'ju sacensi'ba's "Zelta zirga trofeja" - valstu komandu saci'kste's ar Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas un Somijas krosistu li'dzdali'bu. Tres'o gadu pe'c ka'rtas Arka'dijas parka' notika Vides aizsardzi'bas kluba apvieni'bas "Arka'dija" un Va'cijas organiza'cijas "Buntstift" ri'kota' "Zal'a' diena '96". Pasa'k'uma laika' darboja's gleznos'anas, tea'tra, mu'zikas, masku un citas meistardarbni'cas, kura's jebkurs' interesents vare'ja radi't ka'du ma'kslas darbu, savuka'rt vakara' no Ma'ras di'k'a notika karneva'la ga'jiens ar stilize'tu kug'i uz riteni's'iem. 30.maija' "Arsena'la"leilaja's ka'pn'u velve's notiks izra'de, kas ar mu'zikas, kino un baleta pali'dzi'bu pali'dzi'bu pieve'rsi'sies 1751.gada' Cesvaine' dzimus'a' baltva'cu dzejnieka J.M.R.Lenca liktenim. Galvenaja' loma' - Ivars Stonins. Piedala's Lita Beire, Juris Strenga, Agris Dan'il'evic's, Krimuldas deju kopa "Dzirnas" u.c. Rez'isore - Kristi'na Vusa. =========================================================== Infoma'cijas sagatavos'ana' izmantoti laikraksti DIENA, RI'GAS BALSS un NEATKARI'GA' RI'TA AVI'ZE. Ievanda =========================================================== !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Sakara' ar darbinieku atval'ina'juma sezonas sa'kumu - s'.g. 15.ju'niju - uz laiku tiek pa'traukta zin'u "S'aja's diena's" raidi's'ana kopa' "SVEIKS". TAC'U - visiem, kuri s'aja' gada' ar ziedojumiem atbalsti'jus'i gan "SVEIKS" kopu, gan "Ievandu", bu's iespe'jams mine'ta's zin'as san'emt "Ievandas" specia'laja' kana'la'. !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!